Kādiem ēdieniem jābūt uz Ziemassvētku galda

Katra kārtīga saimniece zina, ka Ziemassvētkos galdā jābūt vismaz deviņiem vai divpadsmit ēdieniem un tie kārtīgi jāēd, pie tam, katra gādīga saimniece plāno šo galdu tā, lai tiktu galā ar saviem naudas līdzekļiem, nevis lietā tiktu likti ātrie kredīti, kuri šo galdu padarītu par mākslīgu. Un ir dažādi skaidrojumi, kāpēc latvieši izvēlējušies tieši šādu ēdienu skaitu. Taču ir vēl arī citas tradīcijas, kuras ievērojamas Ziemassvētku mielastā. Par to šajā rakstā.
Senajiem latviešiem ziemas saulgrieži bija zemkopju ieražu svētki, kuri saistījās ar gaismas atgriešanos un ražas novākšanas visu lielo darbu padarīšanas svētkiem. Tāpēc uz galda lika visu, kas izaudzēts un sabērts klētīs. Ja šobrīd šos svētkus vairāk saistām ar klusuma un miera svētīšanu, senlatviešiem tas bija līksmības pilns laiks.
Ziemassvētkos uz galda liktajiem ēdieniem noteikti jābūt daudz. To arī apzīmē sakāmvārdos un ticējumos bieži pieminētie skaitļi “deviņi” un “divpadsmit”. Iemesls daudzajiem ēdieniem ir pavisam vienkāršs – jo vairāk ēdienu, jo bagātāks nākamais gads.

Maģiskie deviņi ēdieni
Uz Ziemassvētku mielasta galda jābūt šādiem deviņiem ēdieniem:
* zirņiem un pupām, lai nebūtu jāraud;
* pīrāgiem, lai mūs vienmēr sagaida jauni pārsteigumi;
* bietēm un burkāniem, lai turētos veselība;
* piparkūkām, lai netrūkst mīlestības;
* apaļas formas mīklas cepumiem, lai mums apkārt būtu daudz saules;
* štovēti kāposti, lai pietiktu spēka;
* putnu gaļa, lai gūtu labus panākumus;
* zivis, lai vienmēr nauda turētos maciņos un
* cūkgaļa, lai neaptrūktos laime.

Te arī jāatgādina, ka tradicionāli būtu jāievēro vairāki priekšnoteikumi: zirņiem jābūt pelēkiem, bet pīrāgiem jābūt ar speķi. Jāņem vērā, ka vispiemērotākā cūkgaļa būtu cūkas šņukurs. Savukārt, tīrot zivis, jāatceras, ka to zvīņas nav vis jāmet gružu kastē, bet gan jāliek maciņos, lai nākamajā gadā neaptrūktos nauda. Tā kā zivju konservi uz svētku galda gan neiederētos, labāk izvēlēties pagatavot karpu. Savukārt burkānus pienāktos nevis grauzt svaigus, bet gan tos sautēt. Toties no vistas vai gaiļa jāgatavo cepetis.

Piedevas pie deviņiem ēdieniem
Bez šiem deviņiem ēdieniem uz galda vēl noteikti jābūt maizei, lai tās nākamgad nepietrūktos. Tāpat senie latvieši par vienu galvenajiem Ziemassvētku ēdienu uzskatīja koču – no lobītiem miežu un kviešu graudiem vārītu biezputru, kuru gatavoja kopā ar cūkas galvas pusi, klāt pievienojot zirņus un pupas. Tāpat uz galda tika likta arī putraimdesa un medalus. Savukārt atturībniekiem labākais dzēriens būtu kvass, rūgušpiens vai paniņas.
Ja nav bietes, tad to vietā var pasniegt sautētus kāļus. Būtu vēlams pagatavot arī kādus ķirbju ēdienus. Kopš laikiem, kad hercogs Jēkabs uz Latviju atveda kartupeļus, latvieši ziemas saulgriežos iemīļojuši arī mieloties ar krāsnī ceptiem kartupeļiem. Pirms tam latvieši cūkas šņukuru ēda ar grūbām.
Kā saldo ēdienu var pasniegt maizi ar ievārījumu, maizes biguzi (rupjmaizes deserts ar dzērveņu sulu un medu) un apaļus raušus. Kurzemē kā saldēniens, protams, ir sklandrauši, kurus pildījumam izmantoja arī sēnes.
Obligāti uz galda jābūt maizei, sālim un ugunim, kas sola svētību nākamajam gadam. Galdu nedrīkst novākt visu Ziemassvētku nakti, lai nākamo gadu dzīvotu pārticībā.
Tā kā Ziemassvētku svinētājiem būs ļoti grūti ievērot uz galda likt tikai deviņus ēdienus, jo tradicionāli to ir ievērojami vairāk. Daudzus no tiem Ziemassvētkos ir iecienījuši ne tikai latvieši, bet arī citas tautas. Tomēr ir viens gardums, kas ir izteikti latviska delikatese. Un tās nebūt nav piparkūkas, kas ir salīdzinoši nesen Latvijā ieviests vācu virtuves našķis, bet gan pelēkie zirņi.

Latviešu nacionālā delikatese – pelēkie zirņi
Latviešu nacionālais lepnums un gardums Ziemassvētkos ir pelēkie zirņi. Daudzas tautas mūsdienās pelēkos zirņus vairs nepazīst vai, pareizāk sakot, ir aizmirsušas par tiem. Tā kā nav pieprasījuma, tad aiz Latvijas robežām veikalos vairs nepārdod pelēkos zirņus. Tomēr Latvijā jebkurā veikalā – gan pilsētas lielveikalā, gan mazā lauku bodītē – var atrast pelēkos zirņus.
Kāpēc tas tā, var tikai minēt, bet viens no iemesliem varētu būt fakts, ka zirņi vienmēr ir skaitījušies nabagu un vienkāršo ļaužu ēdiens, un, augot labklājības un urbanizācijas līmenim, zirņu mērcēšana un ilgā vārīšana kļuvusi apgrūtinoša. Bet varbūt iemesls ir cits – popularitāti ieguvuši citi zirņu pārstrādes veidi.
Ja visā pārējā pasaulē pelēkie zirņi ir aizmirsti, tad par Latviju to teikt nevar. Mums Ziemassvētki nav iedomājami bez pelēkajiem zirņiem, vienalga, cik ēdienu būs uz svētku galda, viens no tiem noteikti būs pelēkie zirņi, kuri katram jāapēd sauja. Noteikti jāatceras, ka svētku vakarā uz galda nedrīkst atstāt ne zirni, lai nākamajā gadā nebūtu liela raudāšana. Pelēkie zirņi ar speķi ir mūsu nacionālais ēdiens pat tad, ja to ēdam tikai vienreiz gadā, uz Ziemassvētkiem.

Četras Ziemassvētku ēdienu receptes, ko šogad celt svētku galdā
• Kraukšķīgs cālis ar citrona pildījumu
Šī recepte ir pavisam viegli un salīdzinoši ātri pagatavojama, tādēļ noderēs arī tad, ja ciemiņi pieteikušies pavisam negaidīti.

Nepieciešams:
* vesels cālis;
* 4 svaigi citroni;
* 2 ēdamkarotes olīveļļas;
* tējkarote sāls;
* tējkarote smalkie, melnie pipari;
* puse tējkarotes čili pulveris;
* divas ēdamkarotes medus.

Pagatavošana:
1. Vidēja izmēra bļodā ar mazo rīvi sarīvē vienu citrona miziņu, pievieno eļļu un garšvielas. Visu samaisi un ar iegūto maisījumu rūpīgi iesmērē cāli.
2. Atlikušos veselos citronus sagriez ripiņās, pievieno garšvielas un pildi ar tām cāli.
3. Liec cāli cepammaisā un cep apmēram 45 minūtes 200 grādos no augšas un apakšas.
4. Aptuveni pēc 20 minūtēm apgrozi cāli, lai tas aplaistītos ar maisā esošo šķidrumu.
5. Medu kopā ar sulu, kas izspiesta no vienas citrona puses, samaisi un ar to aplej cāli pēc 45 minūtēm. Liec cāli atpakaļ krāsnī uz vēl aptuveni 10 minūtēm, lai apcepjas brūna un kraukšķīga garoziņa. Ja Tavai cepeškrāsnij ir grila funkcija, ieslēdz to – tikai uzmanīgi, jo cālis ātri vien var piedegt!
6. Cāļa cepetis gatavs – pasniedz to ar apceptiem kartupeļiem un svaigiem lapu salātiem. Lai cepeti būtu vieglāk sagriezt, jau laikus iegādājies asus virtuves piederumus. Tev noderēs kārtīgs virtuves nazis, kā arī eleganti galda piederumi.

• Pildītas olas dažādās variācijās
Pildītas olas vari pagatavot pavisam ātri un ļaut vaļu fantāzijai, izvēloties sev tīkamās garšu kombinācijas.

Nepieciešams:
* 6 cieti vārītas olas;
* puse paciņas majonēzes;
* viena ēdamkarote sinepju;
* malti melnie pipari vai citas garšvielas pēc izvēles;
* ķilavas, ikri, marinēti šampinjoni, dilles vai loki dekorēšanai.

Pagatavošana:
1. Nomizo olas, pārgriez tās uz pusēm un izņem dzeltenumus.
2. Dzeltenumus liec bļodā un ar dakšu rūpīgi saspied.
3. Pievieno garšvielas, sinepes, majonēzi un visu samaisi.
4. Pildi iegūto masu olās un izkārto tās uz liela servējamā šķīvja. Olām pa virsu saliec izvēlētos produktus – ikrus, ķilavas u.c.
5. Lai pildījums būtu greznāks, iegādājies konditorejas maisiņu, ar kuru spiežot, iegūsi tīkamu garnējumu.

• Cepti āboli ar saldējumu
Ziemassvētku ēdieni nav iedomājami bez kāda salda našķa. Cel galdā ābolus ar saldējumu!

Nepieciešams:
* 6 vidēja izmēra veseli āboli;
* vaniļas vai plombīra saldējums;
* 2 tējkarotes malts kanēlis;
* 3 ēdamkarotes medus;
* 3 ēdamkarotes sviesta;
* mandeles.

Pagatavošana:
1. Nomazgā ābolus un nogriez tiem augšējo daļu, kas pēc tam kalpos kā “cepurīte”.
2. Ar mazu nazi vai karoti izgreb ābola vidiņu tā, lai no serdes atdalītu pārējo mīkstumu.
3. Iegūto ābola mīkstumu ievieto katlā kopā ar medu, sviestu un kanēli un, nepārtraukti apmaisot, sautē, kamēr sviests un medus izkusis.
4. Masu pildi ābolos, uzliec nogriezto “cepurīti” un sakārto pildītos ābolus keramikas karstumizturīgā traukā.
5. Liec ābolus cepties cepeškrāsnī no abām pusēm aptuveni 20 līdz 35 minūtes 180 grādos.
6. Pasniedz uzreiz, kad gatavs, zem “cepurītes” uzliekot vienu saldējuma bumbu un pārkaisot ar sasmalcinātām mandelēm.
7. Šī ir ne vien garda, bet arī ļoti aromātiska recepte, kas mājoklī ienesīs īstu svētku smaržu. Lai saldais ēdiens izdotos, izvēlies kvalitatīvu cepeškrāsns trauku, kas neļaus āboliem piedegt.

• Ziemassvētku punšs
Svētku vakariņās lieliski iederēsies arī Ziemassvētku punšs. Lūk, recepte.

Nepieciešams:
* 1l sarkanvīna;
* 0,5l tumšā ruma vai brendija;
* 1l upeņu vai dzērveņu sulas;
* 100 g gaišo rozīņu;
* 2 apelsīni;
* 1 citrons;
* 4 kanēļa standziņas;
* ēdamkarote krustnagliņu;
* zvaigznes anīss dekorēšanai.

Pagatavošana:
1. Lej sarkanvīnu kopā ar 0,3l ruma vai brendija un sulas lielā katlā, pievieno ripiņās sagrieztu apelsīnu, citronu, kā arī kanēļa standziņas un krustnagliņas.
2. Vāri dzērienu uz nelielas uguns, līdz uzmetas pirmais burbulis, tad pievieno atlikušo rumu.
3. Lej punšu karstumizturīgās stikla krūzēs vai glāzēs, ievieto apelsīna šķēlīti un pa vienam anīsam. Pasniedz karstu!
4. Ziemassvētku punšu vari pagatavot arī bezalkoholisku, alkoholiskos dzērienus aizstājot tikai ar sulu un sīrupu punša saldināšanai.

Latviskās virtuves un ēst gatavošanas tradīcija ir dzīva un mainīga, pārveidojoties līdzi ar mums. Nekas nav un nekam nav jābūt sastingušam un nemainīgam. Viss, kas audzis mūsu zemnieku sētās, mūsu dārzos un mežos, ir latvisks, tas ir savējais un tāpēc tradicionāls. Mūsu mājās ienāk arvien jaunas garšas, jauni ēdieni, bet cauri laikiem saglabājas mūsu latviskā kaislība uz gardu un bagātīgu ēdienu, krāšņiem svētkiem, jo bagāts galds dod svētību un auglību nākamajam gadam. Lai vairojas mīlestība, iecietība, pārticība un gudrība! Raksts tapis kopā ar aizdevumu ekspertiem.