Adventes laiks. Ko tas nozīmē?

Katru gadu četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem sākas Advente, un katru gadu pirmā Adventes svētdiena iekrīt citā datumā – novembra beigās vai decembra sākumā. Kas tad īsti ir Advente?

Advente ir periods pirms Ziemassvētkiem un sākas svētdienā, kas ir vistuvāk 30. novembrim – apustuļa svētā Andreja piemiņas dienai – un ilgst četras svētdienas. Ņemot vērā, ka Adventes datums katru gadu mainās, dažāds ir arī Adventes sezonas garums. Šajā laikā ir jābūt piezemētiem un jācenšas neskatīties uz tādiem pakalpojumiem kā ātrie kredīti jeb kā tos sauc igauņi, kiirlaen 15 minutiga.

Četras Adventes svētdienas

Adventes laikā vienmēr ir 4 svētdienas, kā arī 4 pilnas nedēļas. Katrai Adventes svētdienai ir sava pamattēma, kas ved tuvāk Ziemassvētku nakts noslēpumam.

  1. svētdiena: Jūsu pestīšana ir tuvu

Adventes vainagā tiek iedegta pirmā svece. Pravietis Isaja aicina atstāt pasaules tumsību un „staigāt Dieva gaismā”. Pasaule ir ieslīgusi pašapmierinātībā un iemigusi, tāpēc ir jāatmostas. Šī atmošanās ir sākums gaismai, rīta blāzmai. Tā ir sagatavošanās garīgai cīņai.

  1. Adventes svētdiena: Sagatavojiet Kungam ceļu!

Vecās un Jaunās derības pravietis Jānis Kristītājs aicina uz atgriešanos un grēku nožēlu. Viņš atklāj „svēto ceļu” – ceļu uz pestīšanu. Viņš ir Kristus priekšgājējs, kas pasludina jauno laikmetu, kad ļaunums vairs nepastāvēs un zeme būs piepildīta ar Dieva pazīšanu. Svētie Raksti aicina uz samierināšanos, izlīgšanu un atvērtību Svētā Gara darbībai.

  1. Adventes svētdiena: Gaudete – priecājieties!

Prieks ir Svētā Gara klātbūtnes auglis. Prieks ir zīme, ka cilvēks apzinās savu piederību Dievam. Apustulis Pāvils un evaņģēlists Matejs aicina dzīvot garā un pacietībā. Rūpes un bailes aizsedz Dieva klātbūtni un liek cilvēkam dzīvot, paļaujoties tikai pašam uz sevi. Bet apziņa par Kunga tuvumu un cerība uz Viņa drīzo atnākšanu stiprina cilvēku sirdis.

  1. Adventes svētdiena: Ak, Pestītāj, atver debesis!

Advente un Ziemassvētku laiks mudina uz Marijas godināšanu. Viņa ir Kunga pravietiskā zīme, ko Viņš caur pravieša Isaja muti pasludina cilvēcei 600 gadus pirms Kristus piedzimšanas: Lūk, Jaunava ieņems un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārds būs Emanuēls.”

Pats vārds “advente” ir cēlies no latīņu valodas un nozīmē gaidīšana. Gadsimtiem ilgi Advente ir bijis garīgu pārdomu, gaidu un prieka laiks. Pat Ziemassvētku sezonai kļūstot arvien sekulārākai, kad dāvanas un to pirkšana ir aizstājis garīgumu, Advente joprojām sniedz prieku un ir saistīta ar tradīciju. Un nav jābūt kristietim, lai izbaudītu Adventi un svētdienās aizdegtu svecīti vainagā.

Adventes vēsture

Adventes vēsture, visticamāk, iesniedzas mūsu ēras 4. gadsimtā. Tas bija laiks, kad konvertētie kristieši pievērsās baptismam.

Viduslaikos Advente tika saistīta ar gatavošanos Kristus otrajai atnākšanai. Savos pirmsākumos advente ilga no 11. novembra – Svētā Mārtiņa dienai – līdz Ziemassvētkiem. Advente tika uzskatīta par laiku, ko kristieši var veltīt lūgšanām un gavēnim.

Austrumu Pareizticīgā baznīca līdzīgu gavēņa laiku ievēro no 15. novembra līdz Ziemassvētkiem. Daudzi kristieši joprojām Adventi uztver, kā laiku, kad sagatavoties Kristus otrajai atnākšanai.

Kā pareizi gavēt?

Daudzi ticīgie Adventes laikā ievēro gavēni, kuru tagad var izvēlēties pēc savas ticības un spējām. Gavēnis tiek iedalīts četrās kategorijās:

* ļoti stingrs gavēnis –  sausēšana: ēd neapstrādātu (nepagatavotu) augu barību bez augu eļļas, maizi;

* stingrs gavēnis – ēd visāda veida vārītu augu barību kopā ar augu eļļu;

* parastais gavēnis – bez visa tā, ko ēd stingrajā gavēnī, lieto vēl zivis;

* atvieglotais gavēnis (nespējīgiem, slimiem, ceļiniekiem, grūtniecēm, zīdītājām un tiem, kas spiesti ēst ēdnīcās), ēd visu, izņemot gaļu.

Jāpiebilst, ka gavēnis kristīgajā tradīcijā nav tikai ēšanas paradumu maiņa. Tas arī  nozīmē atteikšanos no baumošanas, sliktām domām un sliktiem darbiem. Līdz ar jauno tehnoloģiju ienākšanu, jaunā paaudze par vienu no gavēņa izpausmēm arī uzskata atteikšanos no sociālo tīklu un interneta lietošanas.

Adventes vainags

Adventes vainagu tradīcijas izcelsme meklējama Ziemeļeiropas kultūrā, kad dziļi ziemā cilvēki dedzināja sveces, izvietotas uz skuju vainaga. Gan skujas, gan vainaga forma simbolizēja ritošo dzīvi. Savukārt sveces sniedza komfortu gada tumšākajā laikā, gad cilvēkus jau sāka mākt ilgas pēc garākajām pavasara dienām.

Vēlāk šo tradīciju pārņēma arī Austrumeiropas kristieši, bet 16. gadsimtā Adventes vainagu izgatavošana un svecīšu dedzināšana bija tikpat populāra cik mūsdienās.

Adventes vainags tradicionāli sastāv no četrām svecēm – trīs violetām un vienas sarkanas. Violetā krāsa reiz bija tik reta un dārga, ka tā saistījās tikai ar dižciltīgajiem. Romas Katoļu baznīca savukārt šo krāsu ap Ziemassvētkiem un Lieldienām izmanto jau sen, lai godinātu Jēzu.

Trīs violetas sveces Adventes vainagā simbolizē cerību, mieru un mīlestību, bet sarkanīgā svece, kas simbolizē prieku, parasti tiek aizdegta trešajā Adventes svētdienā. Dažreiz vainags tiek papildināts arī ar piekto sveci, kas tiek aizdegta Ziemassvētku dienā. Šī svece ir balta un tiek asociēta ar eņģeļiem un Jēzus dzimšanu.

Adventes kalendārs

Adventes kalendārs ir tāds kā kartona plakāts ar 24 mazām atveramām durtiņām. Katru dienu, sākot ar 1. decembri, atveramas vienas durtiņas. Pēdējās durtiņas tiek atvērtas Ziemassvētku vakarā. Aiz katrām durtiņām ir attēls. Šāda tradīcija radās Vācijā, 19. gadsimta beigās un drīz vien izplatījās visā Eiropā un Ziemeļamerikā. Parasti attēli kalendārā bija saistīti ar ebreju Bībeles tēmām.

Ir ierasts šo laiku uztvert kā gaišu domu, labu noskaņu pilnu. Mēs kļūstam mīļāki, sirsnīgāki un dodošāki. Tomēr galvenais ieguvums, ko Advente ikvienam mums var dot, ir tie garīgie notikumi, kas notiek šajā laikā cilvēkā pašā, liekot uzplaukt mīlestībai pret dzīvi un apkārtējiem nevis uz četrām nedēļām, bet visas dzīves garumā. Avots: Starcred Igaunija